P. Varkojis ir KO

B.U.J.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc vairums logu pircēju koka logu vietā izvēlas plastmasas logus, ir kļūdains uzskats, ka koka logi nav izturīgi, tiem nepieciešama ārkārtēja apkope, bieža pārkrāsošana vai pārlakošana.
Tas noteikti tā nav.
Pareizajā mikroklimatā uzturēti logi var kalpot gadu desmitiem, nezaudējot savu skaisto izskatu.
Ja Jūsu mājas gaisa relatīvais mitrums ir normāls, esiet drošs – koka logi no iekšpuses nebūs jāpārkrāso vai jāpārlako.
Ja Jūs izvēlaties koka logu ar alumīnija ārējo apdari, tas Jums labi kalpos 100 gadus.

Zemāk ir pārskats par visbiežāk sastopamajiem jautājumiem, ko klienti uzdod par koka un plastmasas logu atšķirībām, plusiem un mīnusiem, koka logu drošību, rasošanu, kondensāta veidošanos un ventilāciju.

Kādi logi, koka vai plastmasas, ir siltāki?

Mūsdienās, attīstoties tehnoloģijai, atšķirības vairs nav.
Gan plastmasas, gan koka logu ražotāji izmanto vienas un tās pašas stikla rūtis un biezi daudzu slāņu līmētā koka logu rāmji ļauj sasniegt energoefektivitāti, kas atbilst pasīvo māju prasībām.
Piemēram, AS “P.Varkojis ir Ko” ražo 92 mm biezus Eiropas standarta koka logus ar ļoti zemu siltuma vadītspēju – tikai 0,78 W / (m² · K).

Kādi logi labāk aizsargā pret zādzībām – koka vai plastmasas?

Ja salīdzinām logus ar identisku armatūru, koka logi noteikti ir drošāki.
Mēs zinām, ka zagļiem, lai iekļūtu iekšā, būs nepieciešams daudz ilgāks laiks, ja viņi mēģinās salauzt rāmi vai izņemt stikla paketi.
Tagad drošības apsvērumu dēļ logu var izvēlēties ar aizsargplēvi stikla paketes vidū, tad zaglim loga izsišanai būs nepieciešama vairāk nekā minūte.

Kādi logi ir labāki ugunsgrēka gadījumā – koka vai plastmasas?

Atkal uzvar koka logi.

Tajā pašā laikā, kad koka logi būs tikai nedaudz sadeguši, plastmasas logi jau būs izkusuši, ar saplīsušu stiklu.
Nav nejaušība, ka plastikāta logi Eiropas skolās un slimnīcās ir aizliegti.

Kādas ir koka logu ekspluatācijas pamatprasības?

Koka logu un durvju lielākais ienaidnieks ir slikts iekštelpu mikroklimats.
Koka logi un durvis jāizmanto telpās, kur nav liekā mitruma, jo kondensāts, kas ilgstoši paliek uz logiem vai durvīm, var ietekmēt pelējuma parādīšanos, stiklojuma un rāmja deformāciju.
Tomēr tas nedrīkst atturēt Jūs no koka logu un durvju iegādes – viss, kas Jums jādara, ir pareizi jāvēdina telpas, kas ir svarīgi arī veselīgai, ērtai dzīvei.

Kas ir kondensāts?

Mitrums, kas nogulsnējas uz logiem vai durvīm, ir ūdens kondensāts.
Tas veidojas no ūdens tvaikiem gaisā.
Tas var veidoties gan uz stikla ārējās, gan iekšējās virsmas.

Kāpēc veidojas kondensāts?

Kad silts mitrs gaiss nonāk saskarē ar vēsākām virsmām, liekais gaisa mitrums kondensējas.
Tas notiek tāpēc, ka vēss gaiss, kas ir tuvu vēsai virsmai, nevar noturēt mitrumu, kā to var silts gaiss.
Logu aizsvīšana var būt brīdinājuma signāls.
Tas var nozīmēt, ka mitrums telpās var radīt neredzamu kaitējumu citām Jūsu mājas vietām.
Kondensāts ir īpaši izplatīta parādība slikti izolētām vecmodīgām mājām, īpaši tām, kuras kurina, izmantojot primitīvus cietā kurināmā katlus.
Šādās mājās temperatūra pazeminās par 5ºC un naktī tā rezultātā uz vēsākām virsmām (sienas stūriem, logiem utt.) veidojas kondensāts un rezultātā arī pelējums.

No kā telpās rodas mitrums?

Gaisa mitruma palielināšanos nosaka daudzi faktori.

Četru pieaugušo ģimene normālas svīšanas un elpošanas laikā stundā saražo apmēram 0,30 litrus ūdens tvaiku.
Ēdiena gatavošanas laikā trīs reizes dienā gaisā izdalās apmēram 2,30 līdz 2,80 litri ūdens tvaiku.
Viena mazgāšanās zem dušas – papildu 0,30 litri ūdens tvaiku.
Turklāt visas citas darbības, kurās izmanto ūdeni (trauku mazgāšana, grīdas mazgāšana, veļas mazgāšana utt.), mitrina gaisu.
Katru dienu četru pieaugušo ģimene rada apmēram 60 litrus ūdens tvaiku. Jo vairāk ūdens tvaiku ir gaisā, jo augstāks ir šī gaisa relatīvais mitrums.
Papildu mitruma avoti: istabas augi, dabasgāzes sadedzināšana, veļas žāvēšana utt.

Kas ir gaisa relatīvais mitrums?

Tas ir ūdens tvaiku daudzums gaisā.
Gaiss var saistīt tikai ierobežotu daudzumu ūdens tvaiku.
Šis daudzums ir atkarīgs no gaisa temperatūras.
Ja noteiktā temperatūrā gaiss ir maksimāli piesātināts ar tādu ūdens tvaiku daudzumu, ko gaiss var saistīt, gaisa relatīvais mitrums ir 100%.
Kad tas satur pusi no tā, ko var saistīt, gaisa relatīvais mitrums ir 50%.
Vēsāks gaiss var saistīt mazāk ūdens tvaiku nekā siltāks gaiss.
Tādējādi 10°C silts gaiss ar 100% mitrumu satur mazāk ūdens tvaiku nekā 20°C silts gaiss ar 100% mitrumu.

Kā izmērīt iekštelpu gaisa relatīvo mitrumu?

Jūs varat izmantot mitruma mērītāju, ko sauc par higrometru.
Tā ir lēta ierīce, kuru var iegādāties lielākajā daļā sadzīves tehnikas un instrumentu veikalu.

Kādas ir liekā mitruma pazīmes?

Logu rasošana bieži norāda uz liekā mitruma klātbūtni telpās.
Pārbaudiet, vai uz logiem nav ūdens vai ledus.
Pārbaudiet, vai uz griestiem vai skapjiem nav mitru laukumu.
Ar ūdeni pildīti burbulīši uz sienas krāsas kārtas var norādīt arī uz lieko mitrumu telpā.

Vai relatīvais mitrums ietekmē veselību?

Daudzi zinātnieki un ārsti ir vienisprātis, ka relatīvais mitrums ietekmē cilvēka veselību.
Ieteicamais iekštelpu mitrums ir no 30% līdz 50%.
Pēc Pasaules Veselības organizācijas ekspertu domām relatīvais mitrums, kas pārsniedz 65% palielina augšējo elpceļu slimību risku un negatīvi ietekmē astmas slimnieku vai alerģijas slimnieku veselību.
Zemāks relatīvais mitrums (‹30%) var izraisīt ādas sausumu, niezi un saaukstēšanos.

Ko pārmērīgs mitrums var nodarīt manai dzīvesvietai?

Pārmērīgs gaisa mitrums paātrina mājas fizisko nodilumu.
Mitrums iekļūst mājas sienās un citās mājas konstrukcijās.
Aukstajā gadalaikā tas var uzkrāties tukšos dobumos un sasalt.
Kad ledus aug, gadu no gada mājas konstrukcijas tiek lēni noārdītas.
Un siltajā gadalaikā tas kūst, kā rezultātā griesti, sienas kļūst mitras. Turklāt pārmērīga mitruma klātbūtnē vairojas pelējums.

Vai kondensāts veidojas tikai ziemā?

Kondensāts parasti veidojas ziemā, bet tas var notikt arī tad, ja gaisā esošie ūdens tvaiki nonāk saskarē ar virsmām, kuru temperatūra atrodas zem rasas punkta (temperatūra, kurā gaiss kļūst piesātināts ar ūdens tvaikiem un izdalās rasa).
Piemēram, aukstās ziemas dienās siltās iekštelpās gaisa mitrums var kondensēties uz parasti aukstākas stikla virsmas.
Retos gadījumos pavasarī un rudenī (ļoti reti karstās un mitrās vasaras dienās) kondensāts var veidoties uz logu ārējās virsmas.
Parasti tas norāda, ka logs labi uztver siltumu iekšpusē.

Vai kondensāta veidošanās intensitāte ir atkarīga no mājas?

Galvenokārt jā.
Agrāk, kad lielākajai daļai cilvēku nebija jārūpējas par enerģijas taupīšanu, mājas nebija tik izturīgas, kā tas ir mūsdienu būvniecībā.
Siltumizolācijas materiāli bija vienkārši.

Sienas un griesti tika izgatavoti no porainiem materiāliem, logi bija caurlaidīgi un siltumu saglabāja vairākas reizes sliktāk nekā mūsdienu koka un PVC (plastmasas) logi.
Tā rezultātā gaiss ūdens tvaikus varēja vieglāk pārvietot uz telpām un no tām.
Mūsdienu mājas, pateicoties jaunajām celtniecības tehnoloģijām un siltumizolācijas materiāliem, ir daudz izturīgākas un energoefektīvākas.
Tādi ir arī mūsdienīgi logi – siltumu taupoši un hermētiski.
Hermētiskā telpā mitrums no vannas istabas, virtuves, veļas, augiem, cilvēkiem u.t.t. palielina iekštelpu gaisa relatīvo mitrumu.
Mitros laika apstākļos šis mitrums kļūst kaitīgs.

Kā saistīts mitrums un komforts?

Tas, cik ērti jūtaties mājās, ir atkarīgs no daudziem faktoriem, ieskaitot temperatūru un gaisu, tā relatīvo mitrumu, gaisa kustību, iekštelpu temperatūru, gaismas daudzumu un saules starojuma intensitāti.
Tā kā mitrums ir viens no galvenajiem komforta faktoriem, Jums rūpīgi jāuzrauga un jāregulē mitrums Jūsu mājās gan ziemā, gan vasarā.
Daži cilvēki uzskata, ka paaugstināts mitrums mājās nodrošina lielāku komfortu ziemā.
Viņiem šķiet, ka mitrā gaisā ir vieglāk elpot.
Tomēr mitrā iekštelpu gaisā cilvēka ķermenis neatdod savu mitrumu tik daudz, cik tam vajadzētu atdot.
Tas palielina iespēju saaukstēties.
Reizēm iekštelpu gaisu nepieciešams papildus mitrināt, jo arī pārāk sauss gaiss negatīvi ietekmē cilvēka organismu.
Tāpēc Jums ir nepieciešams sekot līdzi mājas mikroklimatam, lai to padarītu ērtu un veselīgu gan Jums, gan Jūsu ģimenei.
Lielākā daļa cilvēku jūtas labi, ja mājās relatīvais mitrums ir 30-50% un siltums ir ap 20-22ºC.
Visticamāk, ka daudzi no Jums vasarā izjūt diskomfortu, ja ir augsta temperatūra un ļoti mitrs laiks.
Lai palielinātu darba efektivitāti, uzlabotu miegu un labsajūtu, iekštelpu gaisa kondicionieri arvien vairāk tiek izmantoti ar galveno mērķi vasaras laikā noņemt lieko mitrumu.
Labu pašsajūtu vasarā nosaka daudzi faktori: gaisa temperatūra, virsmas temperatūra, relatīvais mitrums, gaisa kustība un tiešie saules stari.
Lielākā daļa cilvēku jutīsies ērti vasarā, kad iekštelpu mitrums ir 25–55% un gaisa temperatūra ir 22–28ºC.

Vai es, ziemā paaugstinot relatīvo mitrumu, varu pazemināt temperatūru un ietaupīt siltumu?

Jums var šķist, ka pastāv saistība starp gaisa relatīvo mitrumu un to, cik jūtaties silti, bet cilvēka ķermenis ātri pierod pie mainīgā mitruma līmeņa.
Tātad, ja 18ºC temperatūrā Jums salst, mitruma saturam nebūs nozīmes.
Neskatoties uz to, vai mitruma rādītājs būs augstāks vai zemāks, Jūs turpināsit salt.
Turklāt mitrā gaisa sildīšana ir dārgāka – tas patērē vairāk enerģijas.

Kā es varu samazināt mitrumu telpās, neizslēdzot mitrinātāju?

• Regulāri vēdiniet telpas, un, ja Jūsu mājās notiek vairāk aktivitāšu (vairāk cilvēku atrodas telpās, vairāk gatavojat virtuvē, vairāk mazgājas, žāvē telpās), Jums ir nepieciešams vēdināt biežāk (ja logiem ir ventilācijas atveres, tas nenozīmē, ka tie ir pietiekami vēdināti, tas ir atkarīgs no Jūsu ģimenes dzīvesveida).
• Nepriecājieties par apkures ierīcēm pie logiem (sausu vannas istabu, balkoniem vai citām vietām).
• Gatavojot virtuvē, izmantojiet tvaika nosūcēju. Lietojot vannu vai dušu, ieslēdziet ventilatorus, līdz no spogulis vairs neaizsvīst.
• Ja Jūsu mājās ir uzstādīta mehāniskā ventilācijas sistēma, veiciet rekuperāciju, pārliecinieties, vai ir svaigs gaiss.
• Pazeminoties ārējai gaisa temperatūrai, Jums vajadzētu samazināt mitrumu Jūsu mājās.

Vai kondensāta daudzums ir atkarīgs no logu veida?

Erkeru logi un ziemas dārzu logi mēdz aizrasot biežāk, jo uz logu virsmām nav pietiekamas gaisa cirkulācijas.
Turklāt tie ir vēsāki, jo tie nepieskaras ēkas ārsienām.
Šādos gadījumos, lai uzlabotu siltā gaisa cirkulāciju uz logiem, ieteicams izmantot papildu elektriskos sildītājus.
Augstie logi (skatlogi), visticamāk, norasos biežāk, ja loga rāmis nebūs pietiekami izolēts.

Vai aizkari, rullo žalūzijas un iekšējās žalūzijas ietekmē logu rasošanu?

Aizkari un citi logu pārklājumi var palielināt kondensāta veidošanās varbūtību, jo tie traucē siltā gaisa cirkulāciju no apkures ierīcēm uz logu virsmām.
Tātad aizkari, rullo žalūzijas vai iekšējās žalūzijas var padarīt logus mitrākus.

Kāpēc ap stikla malu ir apmēram 3 cm plata kondensāta josla?

Ja kondensāta joslai ir līdzīgs platums rāmja un stikla malā, tas var būt tāpēc, ka stikla paketes rāmis ir no alumīnija, kas, tāpat kā citi metāli, atdzesē stiklu.
Aukstākajā stikla daļā veidojas kondensāts.
Tā kā stikla vidusdaļa paliek siltāka nekā stikla malas pie stikla paketes rāmja, tā neaizraso.
Kondensāta joslas klātbūtne nenozīmē, ka logs ir sliktas kvalitātes vai ka tas aukstumu pārnes uz iekšpusi.
Bieži ieteicams izmantot nevis alumīnija, bet plastmasas rāmjus (Swisspacer vai Thermix).
Plastmasa labi notur siltumu, stikla virsma pie rāmja ir siltāka, tas samazina rasas rašanās iespēju.
Tas nodrošina arī labāku loga siltumizolāciju.

Kāpēc logos (rāmja un vērtnes iekšpusē) veidojas kondensāts?

Visas eņģu daļas vairāk vai mazāk ļauj cirkulēt gaisam.
Kad siltāks un mitrāks gaiss nonāk saskarē ar vēsāku gaisu vai atdzisušām virsmām, tas atbrīvo mitrumu.
Šis mitrums pārvēršas par kondensātu logu rāmju un vērtņu iekšpusē.
Lai novērstu kondensāta uzkrāšanos uz iepriekšminētajām loga virsmām un tā izkļūšanu ārpusē, ir izveidoti kondensāta noplūdes dobumi, kas atrodas alumīnija apmalē.
Ja dobumi ir aizsprostoti, rāmja iekšpusē var veidoties kondensāts, telpā var ieplūst uzkrātais ūdens, un aukstajā sezonā ledus var sabojāt, deformēt vai pat salauzt logu.
Tāpēc ir svarīgi neaizmirstiet laiku pa laikam pārbaudīt, vai kondensāta notekas caurumi Jūsu logos nav pārklāti ar netīrumiem vai gružiem.

Kāpēc logu ārpusē veidojas kondensāts?

Rasa logu ārpusē ir dabiska parādība.

Tas notiek ar daudzām ārējām virsmām, kad to temperatūra nokrītas zem ārējās gaisa temperatūras rasas punkta, un tas nekādā ziņā nenozīmē, ka Jūsu logi ir nekvalitatīvi.
Faktiski ārējā rasošana norāda, ka logs labi saglabā iekšējo siltumu (siltums neizplatās līdz loga ārējai virsmai).
No tā var izvairīties, izmantojot īpašu ārējo stiklu, kas novērš rasas veidošanos. Piemērs.

Vai kondensāts var sabojāt koka logus?

Pastāvīga kondensāta klātbūtne var izraisīt krāsas, lakas lobīšanos un deformēt koka logu vai durvju stiklojumu.
Ilgstoša mitruma ietekmē logs vai durvis uzbriest un mainās tā forma, var notikt tā, ka telpā iekļūst ūdens, logus vai durvis nevar aizvērt, kokā iekļūst pelējums, sākas pūšanas process un mainās loga/durvju izskats.
Loga atjaunināšana prasa daudz laika, pūļu un finanšu līdzekļu.

Vai ir gadījumi, kad logu rasošana ir īslaicīga parādība?

Jaunbūve, remonts, apdare: koks, apmetums, cements un citi celtniecības materiāli, ko izmanto ēku būvniecībā vai atjaunošanā, ir lielisks mitruma avots.
Sākoties apkures sezonai, konstrukcijās esošais mitrums tiek izvadīts iekštelpu gaisā.
Parasti šis žāvēšanas process ilgst vienu apkures sezonu.
Apkures sezona: apkures sezonas sākumā var īslaicīgi parādīties kondensāts.
Mitrās vasaras dienās māju konstrukcijas absorbē noteiktu mitruma daudzumu, kas pazūd pēc dažām apkures sezonas nedēļām.
Temperatūras izmaiņas: pēkšņa, ievērojama āra vai iekštelpu gaisa temperatūras pazemināšanās var ietekmēt īslaicīga kondensāta veidošanos apkures sezonā.

Kāpēc starp stikla paketes rūtīm veidojas kondensāts?

Kondensāts starp stikla rūtīm ir viena no nepatīkamākajām un kaitinošākajām problēmām.
Šī problēma ne tikai traucē skatu caur stiklu, kondensāta iztvaikošana var atstāt traipus uz stikla virsmas stikla paketes iekšpusē.
Šī kondensāta veidošanās norāda uz bojātu hermētiķi stikla paketē.
Stikla paketē esošais hermētiķis aiztur gāzi, ar kuru piepilda stikla paketi.
Tā rezultātā stikla pakete ilgstoši nezaudē siltumtehniskās īpašības.
Visbiežāk hermētiķa bojājums ir stikla paketes ražošanas defekts.
Tam notiekot, jārīkojas saskaņā ar ražotāja garantijas noteikumiem – jāsazinās ar ražotāju un jāmaina stiklojuma elements.
Tomēr ir gadījumi, kad hermētiķi sabojā pārāk liels ūdens daudzums loga iekšpusē, uz rāmja, pie iepakojuma.
Tas uzkrājas aizsērējušu kondensāta noplūdes dobumu dēļ (Jūs varat tos redzēt vērtnes apakšējā daļā).
Ilgtermiņā ūdens iekļūst caur hermētiķi, izraisot paketes rasošanu starp stikliem.
Šajā gadījumā garantija uz stikla paketi netiek attiecināta un īpašnieks pats ir atbildīgs par šo kļūmi.
Lai izvairītos no šādas kļūmes, ir jārūpējas par to, lai netiktu bloķēti kondensāta noplūdes dobumi, lai ūdens nenokļūtu cauri sienu konstrukcijām uz loga iekšpusi (starp stiklu un rāmi).

Kā es varu vēdināt savu māju?

Mūsdienu mājās ventilācijai tiek izmantota piespiedu (mehāniskā) ventilācijas sistēma – rekuperācija.
Darbības princips ir vienkāršs – pa ventilācijas atverēm pakāpeniski tiek izvadīts gaiss, ko no ārpuses aizstāj ar vienādu daudzumu svaiga gaisa, kuru daļēji silda (vai atdzesē, atkarībā no gada laika un tajā pašā laikā) ar to pašu karsto gaisu no telpas.
Ja Jūsu mājās vienmēr ir ārkārtīgi augsts mitrums, plākšņu rekuperatora uzstādīšana ir labs veids, kā tikt galā ar šo problēmu – tai ir tendence sausināt pieplūdes gaisu.
Ja Jums mājās nav rekuperatīvas ventilācijas sistēmas, no rīta atveriet logus un apmēram 20-30 minūtes vēdiniet istabu (īpaši vannas istabu un guļamistabu).
Pat ja Jūsu logos ir ventilācijas atveres, tie nenodrošina pilnīgu un labu ventilāciju.
Vēdiniet telpas 3-4 reizes dienā. Radiet caurvēju, lai telpas ātrāk izvēdinās.
Vēdiniet pēc gatavošanas, kā arī pēc vannas vai dušas izmantošanas.
Ja Jūs uztrauc siltuma zudums pēc logu atvēršanas, ņemiet vērā, ka uzkrātā mitrā gaisa sasildīšana ir dārgāka nekā svaiga gaisa uzsildīšana.
Pēc neilgas dzesēšanas iekštelpu gaiss drīz sasils līdz citu siltāku virsmu – griestu, sienu un grīdas siltuma līmenim.
Sildiet istabu vienmērīgi – ja naktī temperatūra telpā pazeminās par 5ºC vai vairāk, pastāv liela kondensāta iespējamība uz vēsākām virsmām (sienas stūri, logi utt.).

[contact-form-7 id=”5954″ title=”Užklausa LT”]

[contact-form-7 id=”5958″ title=”Užklausa EN”]

[contact-form-7 id=”5959″ title=”Užklausa NO”]

[contact-form-7 id=”5960″ title=”Užklausa RU”]

[contact-form-7 id=”5967″ title=”Užklausa DE”]

[contact-form-7 id=”5968″ title=”Užklausa NL”]

[contact-form-7 id=”5969″ title=”Užklausa SV”]

[contact-form-7 id=”6894″ title=”Užklausa LV”]